CrossFit. Jauns izaicinājumu posms manā dzīvē

Nu re, vēl neesmu padevusies savā jaunajā izaicinājumā. Kaut kas nebijis manā dzīvē, bet dinamisks, aizraujošs, un mani testējošs.

Es nekad nepadodos pie pirmajām grūtībām, kaut gan ķermenis to ļoti vēlas, bet prāts to nepieļauj.

Ar pilnīgu neziņu, bet ar interesi dodos uz pirmo CrossFit treniņu. Kas tas tāds ir, kas tam lācītim vēderā. Visvairāk jau dominē tas jautājums, kā es tajā visā jutīšos un kās tas ar mani saspēlēsies.

Trauksme sit augstu vilni, bet ļoti cenšos nekontrolēt, bet ļauties.

Bet tas tomēr nav tik viegli, kā sākumā likās - tā cīņa ar trauksmi. Tā ir sevis motivēšana un vienkārši darīšana, nedomājot, grūti, viegli, varu, nevaru. Vienkārši daru.

Jā, arī prātā izskan doma, vai man to vajag?

Un tad pat nepamanu, ka esmu padarījusi lielisku darbu un treniņš ir beidzies. Ups, kā tā, un tas bija viss?! Lieliski, ka izturēju, nepadevos un biju klātesoša šajā procesā.

Pēc treniņa ir lieliskas sajūtas un izbaudu to, ka Kortizola līmenis ir pietuvojies tuvu nullei un manī valda apbrīnojams miers. Sen nebiju tādu mieru izbaudījusi, jo katra diena vairāk vai mazāk paiet novilktas atsperes stāvoklī. Tieši tāpēc ir jārada tādi brīži, kad šī novilktā atspere tiek atslogota.

Otrā treniņa diena ir klāt. Dodos atkal jaunās gaidās, kas tad šoreiz tiks likts galdā?! No kā man būs jābaidās ... hehehe.

Šodien darbošos kopā ar puišiem. Un arī tas man ir izaicinājums. Es gan nesacenšos, bet tas uzliek lielāku atbildību pašai pret sevi - darboties šādā komandā.

Labi, ka no pirmā treniņa pagāja vairākas dienas un to laikā varēju atjaunoties, jo lielākais izaicinājums pēc treniņa bija kāpt pa trepēm, jo ļoti labi varēja izjust kāju muskuļus, kuri ļoti sen nebija pieredzējuši tik intensīvu/dinamisku treniņu.

Kas jādara, tas jādara. Sākam darboties. Atkal sāku testēt sevi, esot klātesoša ik sekundi. Klausos sevī, savās izjūtās un uzticos tām. Neļaujos trauksmei un tam, ka ķermenis saka - viss, beidzam. Nē, nekā nebūs, mēs turpināsim. Un skat, arī šajā reizē treniņa beigas pienāk tik ātri, ka man ir izbrīns - vai tas ir viss?

Nu re, jau trešā reize, lai strādātu ar sevi un savu pašsajūtu. Uz treniņu esmu sevi atvedusi, kas tālāk?

Trenerim jau plāns gatavs, kā tikšu mocīta šodien. Bet izrādās, ka viss nemaz nav tik grūti un darbojoties jau arī mainās pašsajūta.

Lēnā solī, apdomājot un analizējot, nonāku arī pie secinājuma, ka ķermenis īsti nesaprot, kas ar viņu šobrīd notiek, protestē, bet tomēr sāk soli pa soli pielāgoties un pat justies labi, neskatoties uz smago darbu, kas viņam jāpaveic treniņa laikā. Un tieši šī labā sajūta, kas rodas darot izaicinošas lietas, man nes gandarījumu.

Esmu lepna par sevi, ka nepadodos, ka pieņemu arvien jaunus izaicinājumus.

Uzsākot šo izaicinājumu man bija vēlmes gan sev, gan zināju, ko vēlos no trenera. Vēlējos lai treneris ir klātesošs ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Vēlējos, lai es joprojām saprotu, ka man nekas nevienam nav jāpierāda, ka darbošos sev konfortablā tempā. Nevēlos drastiski izturēties pret sevi un finālā izbeigties. No visa, ko daru, vēlos saņem maksimālu gandarījumu par padarīto un soli pa solim sajusties arvien labāk un pārliecinošāk par sevi un savām spējām.

Tāpat, pateicoties šiem treniņiem un savai neatlaidībai, vēlos sevi sagatavot nākamajiem izaicinājumiem - Skriet maratonā 6 km un vēl piedalīties šogad divos Jūdžu skrējienos, iet garos izaicinošos pārgājienus 30 km Latvijā un plānoju arī garo FishmanTrail (Portugāle) pārgājienu ap 300 km, kā arī nostiprināt savas fiziskās un psihoemocionālās spējas, lai darbotos Zemessardzes pārbaudījumos.

Kā man tas viss izdosies, to rādīs laiks.

Šobrīd varu teikt to, ka esmu tajā visā iekšā, jau redzu mazos rezultātus, par kuriem esmu priecīga. Kā arī treneris Kārlis Kļaviņš (CrossFit Urban Tribe) man neļauj atslābt un tajā pat laikā saņemu motivāciju, kādu nekad neesmu saņēmusi. Mācos šo motivāciju arī pieņemt un izbaudīt, jo parasti es kādu motivēju, bet šoreiz mani un tas patiešām palīdz sasniegt mērķus.

Kad Kārlis šodien treniņā teica, ka man jāizkāpj no savas komforta zonas, es sasmējos, jo nekad tādā neesmu bijusi. Kas tā tāda ir?

Es esmu savā pašizaugsmes ceļā un baudu to...

Un kādi ir Tavi jaunie izaicinājumi?

Līga Uzulniece - Tava Mentore

Loģiska, Ekstraverta, Sensora, Racionāla, Empātiska. ESTJ

Pieredzes tēmas: Veģetatīvā distonija. Trauksme. Panika. Pašizaugsme. Motivācija. Apņēmība. Nepadošanās. Izaicinājumi. Drosme.