Prāts un ķermenis. Padoties vai nepadoties.
411 skatījumi
Soli pa solim dodos atkal izaicinājumā. Nezinu, kas mani gaida, kā jutīšos. Bet tad saprotu, ka jāļaujas tam un viss. Nav iespējams visu kontrolēt, izdomāt 5 soļus uz priekšu ... ir jāļaujas.
Atkal sastopos ar prāta un ķermeņa spēlēm. Sastopos ar to sajūtu, kad ķermenis saka vienu un prāts diktē savus noteikumus. Saprotu, ka tas ir neizbēgami un, ka viss jāmēģina savienot vienā veselumā. Jāfokusējas uz to, kas paredzēts un jābeidz šaustīt sevi ar varēšu/nevarēšu, nepadošos/padošos.
Izaicinājumam turpinoties, atceros tos mirkļus, kad esmu gribējusi padoties, bet kaut kāds neredzams spēks mani atkal nolicis uz ceļa un esmu turpinājusi iesākto. Tādu brīžu manā dzīvē ir ļoti daudz. Un katrā tajā brīdī ir valdījusi nedrošība, bailes .... pieņēmums, ka man neizdosies.
Jā, bailes paralizē itin visu, tās neļauj rīkoties, tās sastindzina ķermeni un nav iesējams vairs padomāt. Tās vienkārši neļauj neko ...
Un ar to visu jātiek galā un nedrīkst tām ļauties. Tieši tāpēc arī pieņemu dažādus izaicinājumus un daru visu, lai pārvarētu tās, tieši tāpēc, lai bailes atkāptos un netraucētu man rīkoties un sasniegt savus mērķus.
Līga, vēl tikai nedaudz un būs sasniegts nākamais ceļa punkts - tā es sevi motivēju visu laiku. Brīdī, kad mani māc bailes padoties, tā es pieslēdzu sevis motivēšanu. Lieku sev atcerēties visus kāpumus un kritumus un to, kas man ir izdevies. Atceros visus mirkļus, kad tomēr noticēju tam, ka varu.
Es esmu Solo spēlētājs un esmu iemācījusies sevi labi motivēt.
Man tas nesagādā grūtības. Man nav bijusi iespēja uz kādu paļauties savā dzīvē, viss ir bijis jādara pašai, jāpieņem lēmumi pašai un jānes par tiem atbildība. Tieši tāpēc tas man nesagādā grūtības. Bet ... ir tie brīži, kad ar savu motivāciju liekas, ka ir par maz...
Un līdz ar iestāšanos Zemessardzē, es sāku izjut papildus motivāciju no malas. Šajā jomā neviens nav Solo spēlētājs, te ir komanda, te ir atbalsts, te tev neļauj padoties, pat ja ļoti gribās.
Re, man blakus iet atbalsts un es dzirdu: turpini, turpini, nepadodies, tev viss izdodās, tu to vari...
Un tas ir ļoti svarīgi, ka neesi viens un tevi uzmundrina. Jā, to ir jāmācās pieņemt, jo tas ir nepierasti Solo spēlētājam, bet kad sāc paļauties uz šo uzmundrinājumu, paliek reāli vieglāk.
Kā jau rakstīju iepriekš, ka 2025. gads man ir ar atslēgas vārdu - Dinamika.
Tieši tas, kas man nepieciešams, lai padarītu sevi emocionāli un fiziski stirprāku. Lai ietu soli pa solim savu mērķu virzienā un šo ceļu ietu ar gandarījuma sajūtu par paveikto. Es māku pieņemt kritumus un priecājos par cēlumiem. Es esmu sev vienīgā konkurente un neviens cits. Es apzināti izaicinu sevi uz nepierasto un jauno un apzināti veicu šo ceļu uz mērķi.
Es apzinos, ka man priekšā ir vēl ļoti daudz izaicinājumu un būs domas par padošanos, bet es tāpat arī zinu, ka man būs ļoti daudz prieka un gandarījuma sajūtas par paveikto.
Es varu pat tad, ka es vairs nevaru ... un tas ir mans Trumpis.
Un varu teikt droši, ka visi mani izaicinājumu mani norūda, attālina veģetatīvās distonijas, traukmes un panikas izpausmes. Izaicinājumos es mācos darboties fokusēti un arvien mazāk izjūtu šos traucējošos momentus. Ķermenis un prāts spēj sadarboties un mērķtiecīgi strādā mērķa labā.
Kāds ir Tavs izaicinājums?
Līga Uzulniece - Tava Mentore
Loģiska, Ekstraverta, Sensora, Racionāla, Empātiska. ESTJ
Pieredzes tēmas: Veģetatīvā distonija. Trauksme. Panika. Pašizaugsme. Motivācija. Apņēmība. Nepadošanās. Izaicinājumi. Drosme.