Man iekšējais Everests
Es dzirdu savas domas, es dzirdu savu elpu, es dzirdu katru savu šūnu un to milzīgo dabas enerģiju, kas ap mani virmo šajā ceļā uz manu Everestu.
Šis stāsts nav tikai par fizisku uzkāpšanu kalna galotnē, šis stāsts ir par Manu Ceļu ...

Kad es sev uzlieku kādus izaicinājumus, es parasti īsti vēl neapzinos to, kas īsti mani gaida tajos. Es tadejādi sevi mācu pieņemt nezināmo un daudz par to nesatraukties. Tieši tāpat bija ar manu ceļojumu uz Zakopani, Poliju, uz Tatriem.
Un nu es esmu uz akmeņainas takas un skatu paverot augšup, redzu tikai pacēlumu, vertikālu ceļu un tālumā kalnus. Pat nenojaušu, kāds šis Ceļš man būs un ko es caur to izjutīšu.
Iekšēji sākotnēji jūtamais saviļņojums ātri vien pārvēršas par reālu cīņu ar sevi. Katrs vertikālais pakāpiens sadedzina manu sākotnējo sajūsmu un drīz vien saprotu, ka enerģija sākt ļoti strauji izsīkt un katrs pakāpiens ir, kā nepaceļama nasta.
Ik pēc dažiem soļiem galvā sāk skanēt tie klasiskie jautājumi: "kam man to vajag?", "vai es paveikšu sev uzlikto izaicinājumu?". "cik vēl tālu jāiet?", "kāpēc to daru?", "kur, lai dabū spēku?", "kā atgūt enerģiju?" ..... un tā pa riņķi ...
... tāpat saprotu, ka pulksteņa laiks iet, bet kilometri nebūt tā nekustas uz priekšu, kā tas pierasts, ikdienā ejot pastaigu takas. Tas dod tādu šoka momentu...
Un tad notiek tas klikšķis, kad saprotu, ka beigušies spēki un jāpieslēdz savs raksturs, kurš man ir neatlaidīgs, ja kaut kas ir izdomāts un jāizdara līdz galam.
Mans ceļš uz Giewont virsotni turpinās ar sevi motivēšanu un darījuma noslēgšanu ar sevi. Es jau esmu izstrādājusi metodi, kā sevi aizvest līdz mērķim. Un te nav runa par spēku vai ko citu pārdabīgu, te ir runa par to, ka svarīgs ir katrs nākamais solis. Ja nelikšu katru nākamo soli, nebūs arī virzības. Būs STOP.
Soli pa solim, soli pa solim un tā tas ceļš novedīs līdz mērķim.
Šo es skandinu gan domās, gan arī balsī, sev dzirdot. Un tas reāli palīdz. Man tas ir palīdzējis arī citos izaicinājumos, kas bijuši līdz šim.
Visā šajā ceļā uz virsotni mani pavada arī vietas enerģija. Katrā brīdī, kad apstājos atvilkt elpu un saņemties nākamajam kāpienam, paveros augšup ... un tur ir tas WOW efekts, ko vārdiem nav iespējams aprakstīt. Dabas varenums un neaptverams skaistums. Tas viss piepilda ar ko neizskaidrojamu un ceļš turpinās.
Un te nu esmu nonākusi vietā, kur priekšā vēl pēdējais pacēlums un būšu pašā kalna virsotnē. Te nu notiek brīnums, kaut kur izzūd nogurums, pazūd bailes, apstājas laiks....
...un jau esmu tikai es un virsotne.
Manī uzbango milzīgas emocijas, asaras līst aumaļām un nav iespējams apstāties un tad cauri ķermenim izstrāvo atvieglojuma sajūta un apziņa, ka es taču to paveicu.
Šis ir tas mirklis, kurā atkal un atkal saprotu, ka es varu pat tad, kad vairāk nevaru!
Visa šī ceļa garumā man blakus bija arī mana izaicinājuma partnere Anika, ar kuru iepazināmies tikai ceļojuma laikā. Arī viņa bija man mega atbalsts tad, kad bira asaras vai nevarēja atvilkt elpu. Tā mēs viena otru motivējām un atbalstījām, kad kāda gribēja padoties vai nevarēja vairs saņemties turpināt ceļu uz virsotni. Un savukārt mūs abas steidzās motivēt Kristaps, šī izaicinājuma ģenerātors, IZIPIZI.TRAVEL, kuram visu šo ceļojuma laiku uz lūpām bija dzirkstošs smaids un acis mirdzēja. Protams, ka mēs nezinām ar ko iekšēji viņš cīnijās, bet mums palīdzēja tas, kas bija redzams ārēji un tie zvejnieku stāsti, ko viņš mums stāstīja, lai mēs nejustu katru pakāpienu un tādejādi ātrāk uzvilktos virsotnē.
Paldies Jums abiem par atbalstu un klātbūšanu, manā Ceļā!
Šī ceļojuma izaicinājumi:
Giewont
18 km
10:00:00
1800 m
1 vertikālais kilometrs
Morskie Oko un 5 ezeru taka
21,81 km
09:00:00
1861 m
Sans. Kāpums 975
Esmu laimīga un pateicīga, ka savu 50to DzimšanasDienu sagaidīju Kalnos un nu jau esmu gatava saviem nākošajiem izaicinājumiem.
VISBŪTISKĀKAIS! Es nevienā brīdī, visa ceļojuma laikā neizjutu Trauksmes, Panikas, VD epizodes, kuras man ilgu pieredzes laiku bija klātesošas dzīvē, ikdienā. Nedz lidojumā, nedz kalnu pārgājienos, nedz ceļojumā dodoties ar svešiem cilvēkiem (grupu), ko darīju pirmo reizi un gribēju pārliecināties, kā tādā pasākumā jutīšos. Adekvāts uztraukums, piedzīvojuma gards, nogurums, tas viss pienākas šādam izaicinājumam, bet nevienas Trauksmes, Panikas, VD epizodes. Spēju lieliski mobilizēties, izvērtēt, neapjukt, pieņemt lēmumus un rīkoties bez steigas, pārdomāti un apzināti.
Līga Uzulniece - Tava Mentore
Loģiska, Ekstraverta, Sensora, Racionāla, Empātiska. ESTJ
Pieredzes tēmas: Veģetatīvā distonija. Trauksme. Panika. Pašizaugsme. Motivācija. Apņēmība. Nepadošanās. Izaicinājumi. Drosme.



